Par vērtībām...
11. jūn. 2026,
Nav komentāru
Ir kārtējais radu kopā sanākšanas pasākums. Šādi pasākumi notiek tad, kad notiek. Parasti kāzas, bēres, kapusvētki, lielākas vai mazākas "apaļas" jubilejas...
Vienā no šādām kopā sanākšanas reizēm kāda no sen neredzētām radiniecēm, kā ierasts, jautā: "Kā Tev iet?"
"Normāli," negribīgi un ilgi nedomājot atbildu.
"Kā Tev - darbiņš ir?" turpinot sarunu, seko nākamais jautājums. Un šeit es samulstu un dziļi sirdī uzsprāgstu. Nu tā, ka pieklājība prasa iepauzēt, bet pārdomas un samulsums par šo jautājumu nav pārgājis vēl šodien.
"Jā! Ir!" mēģinu, daudz neizplūstot, atbildēt.
"Tad jau viss labi! Vismaz var dzīvot!" radiniece turpina. Un es saprotu šī saruna var nebeigties pozitīvi.
Šo vai līdzīgi formulētu jautājumu man uzdevuši vairāki cilvēki, pārsvarā radi, daudz un dažādās tikšanās reizēs. Tikai šoreiz tas manī izsauca emocijas. Kā? Vai tiešām? Tevi interesē tas, vai man darbiņš ir? Ko tas Tev dod, ka man ir vai nav darbiņš? Vai tiešām cilvēks ir pilnvērtīgs tikai tad, ja viņam ir darbiņš (vai kāds nozīmīgs amata nosaukums) un viņš katru dienu savas dzīves pavada tajā strādājot tikai tāpēc, ka tā pieņemts.
Un nekad šādās tikšanās reizēs neviens man manos nedaudz pāri... nav pavaicājis, kā Tu jūties? Nekad... Neviens...
Un, zinot to, ka jebkura izvēle ir arī atbildība, ja man šobrīd jāizvēlas starp darbu 8-17 (9-18), labsajūtu un pilnvērtīgi piepildītu laiku, es izvēlos gandarījumu, piepildījumu un labsajūtu - bez "darbiņa" 8-17 (9-18).
Septiņreiz NOMĒRI, vienreiz NOGRIEZ
4. jūn. 2026,
Nav komentāru
Padomā…Apdomā…
Izdomā…
Piedomā…
Nodomā…
Pārdomā...
Aizdomājies…
Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez! Dari, ko darīdams, apdomā galu! Par ko stāsta šie labi zināmie un nereti dzirdētie latviešu sakāmvārdi?
Par izsvērtu lēmumu pieņemšanu? Iespējams…
Domāt, pētīt, izsvērt, analizēt pirms kāda lēmuma pieņemšanas ir saprotami. Padomā labi pirms dari. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Taču nevajag pārspīlēt ar neskaitāmām reizēm. Kamēr septiņas reizes mērīsi, cits jau būs darbību veicis. Pieņēmis lēmumu, vienreiz nomērījis un nogriezis.
Par vilcināšanos pieņemt lēmumu? Varbūt…
Septiņas reizes mērot, diez vai būs tā, ka rezultātā tiks iegūti arī septiņi krasi atšķirīgi lielumi. Vai nav tā, ka aiz daudzkārtējas mērīšanas patiesībā tiek novilcināts laiks un atlikta pati darbības veikšana.
Par neuzticēšanos (neticību) sev?
Cilvēks ar veselīgu pašvērtējumu uzticas sev un savām darbībām. Līdz ar to viņš apzinās, ka pirmais veiktais mērījums jau ir gana precīzs. Ja vien pats nav pieļāvis kādu neuzmanības kļūdu. Tomēr lielākas pārliecības iegūšanai, drošs paliek drošs, nomērīs vēl otrreiz. Varbūt tomēr bija neuzmanīgs un kļūdījās. Bet ne jau tērēs laiku un mērīs septiņas reizes, tādējādi pārliecinoties par iegūto datu pareizību. Ja es sev ticu, tad ticu arī tam, ko daru. Un nav jādara vairākas reizes, lai par to pārliecinātos.
Par bailēm kļūdīties?
Šeit ir stāsts par pareizi un nepareizi. Nogriezt nepareizi var gan pēc vienreizējas mērīšanas, gan arī pēc septiņkārtīgas mērīšanas. Runa ir par sekām. Abos gadījumos tās ir pilnīgi vienādas. Visticamāk – jāveic neplānotas darbības, korekcijas vai labojumi. Un tā jau būs cita pieredze. Jebkura kļūda vienlaicīgi ir arī pieredze. Ja jau ir bail no kļūdām, tad nākas secināt, ka ir bailes arī no pieredzes. Un te jau vairs nav svarīgi, cik reizes ko kurš mērījis un izmērījis pirms pašas griešanas. Tam vairs nav būtiskas nozīmes.