Patika par to, ko daru...

Prieks un gandarījums par to, ka sanāk...

Septiņreiz NOMĒRI, vienreiz NOGRIEZ

Domā…
Padomā…
Apdomā…
Izdomā…
Piedomā…
Nodomā…
Pārdomā...
Aizdomājies…
Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez! Dari, ko darīdams, apdomā galu! Par ko stāsta šie labi zināmie un nereti dzirdētie latviešu sakāmvārdi?

Par izsvērtu lēmumu pieņemšanu? Iespējams…
Domāt, pētīt, izsvērt, analizēt pirms kāda lēmuma pieņemšanas ir saprotami. Padomā labi pirms dari. Dari, ko darīdams, apdomā galu! Taču nevajag pārspīlēt ar neskaitāmām reizēm. Kamēr septiņas reizes mērīsi, cits jau būs darbību veicis. Pieņēmis lēmumu, vienreiz nomērījis un nogriezis.

Par vilcināšanos pieņemt lēmumu? Varbūt…
Septiņas reizes mērot, diez vai būs tā, ka rezultātā tiks iegūti arī septiņi krasi atšķirīgi lielumi. Vai nav tā, ka aiz daudzkārtējas mērīšanas patiesībā tiek novilcināts laiks un atlikta pati darbības veikšana.

Par neuzticēšanos (neticību) sev?
Cilvēks ar veselīgu pašvērtējumu uzticas sev un savām darbībām. Līdz ar to viņš apzinās, ka pirmais veiktais mērījums jau ir gana precīzs. Ja vien pats nav pieļāvis kādu neuzmanības kļūdu. Tomēr lielākas pārliecības iegūšanai, drošs paliek drošs, nomērīs vēl otrreiz. Varbūt tomēr bija neuzmanīgs un kļūdījās. Bet ne jau tērēs laiku un mērīs septiņas reizes, tādējādi pārliecinoties par iegūto datu pareizību. Ja es sev ticu, tad ticu arī tam, ko daru. Un nav jādara vairākas reizes, lai par to pārliecinātos.

Par bailēm kļūdīties?
Šeit ir stāsts par pareizi un nepareizi. Nogriezt nepareizi var gan pēc vienreizējas mērīšanas, gan arī pēc septiņkārtīgas mērīšanas. Runa ir par sekām. Abos gadījumos tās ir pilnīgi vienādas. Visticamāk – jāveic neplānotas darbības, korekcijas vai labojumi. Un tā jau būs cita pieredze. Jebkura kļūda vienlaicīgi ir arī pieredze. Ja jau ir bail no kļūdām, tad nākas secināt, ka ir bailes arī no pieredzes. Un te jau vairs nav svarīgi, cik reizes ko kurš mērījis un izmērījis pirms pašas griešanas. Tam vairs nav būtiskas nozīmes.

Tava brīvība sākas ar TEVI

Vai pašreizējā darba situācija šobrīd ir Tev piemērota un apmierina?
Vai savas minūtes, stundas, dienas pavadi, darot kaut ko tādu, kas patīk un aizrauj?
Vai strādā kopā ar cilvēkiem, kas ieinteresēti Tava patiesā potenciāla sasniegšanā?
Vai esi noguris no sava laika mainīšanas pret naudu?
Tai NAV jābūt Tavai realitātei! Rūpējies par savu fizisko, garīgo un finansiālo labsajūtu!
Ja līdz šim neko neesi dzirdējis par tiešsaistes biznesu vai automatizētajām pārdošanas sistēmām, tad laiks iepazīties.
Tiešsaistes bizness ļauj gūt ienākumus un veidot dzīvi pašam:
Tā ir iespēja iIzvēlēties savu darba grafiku atbilstoši SAVAM dzīvesveidam;
Tā ir iespēja vadīt savu biznesu no jebkuras vietas pasaulē;
Tā ir iespēja pavadīt savu laiku, darot to, kas patīk un sniedz gandarījumu;
Tā ir iespēja atļauties lietas, kuras vienmēr esi vēlējies;
Tā ir iespēja veidot uzņēmumu ar mērķi būt daļai no risinājuma, nevis problēmas.

Pievienojies!
Mācību platforma izstrādāta, lai sniegtu rīkus un atbalstu sava tiešsaistes biznesa izveidei.

VĀRDI un DOMAS

Vārdi, ko runājam, un domas, ko domājam – tas ir pamats tam, kā dzīvojam!

Vai tu seko savām domām un vai tu tā pa īstam saproti to vārdu nozīmi, kurus izrunā?

Vai ieklausies, ko runā cilvēki tev līdzās? Ko viņi tev saka, ko tu sadzirdi un ko tu saproti no viņu teiktā? Pateikt, sadzirdēt un saprast - tas nav viens un tas pats.

Vai tu kādreiz esi domājis, ka tas, ko runājam un domājam, nosaka to, kādu dzīvi dzīvojam!

Ja tu vēro un saproti sevi, apzinies, kas notiek tevī un kas caur vārdiem no tevis iziet pasaulē, tu apzinies, kas rada tavu dzīvi.

Domas un vārdi - tā ir realitāte ap tevi.

Nevienu citu izmainīt nevar. Tas nenotiks! Aizmirsti! Bet tas, ko var izmainīt, ir iekšējais noskaņojums, kas dzīvo domās, bet pasaulē izplūst ar vārdiem.

Domā! Apdomā! Piedomā! Padomā! Iedomā! Sadomā! Pārdomā! Nodomā! Izdomā!

Par ŪDENI

Cilvēka organismā ir vairāk nekā 70% ūdens. Ūdens ir vitāli svarīgs un nepieciešams veiksmīgai organisma funkcionēšanai. Izvēloties dzert un pārtikā lietot sārmainu ūdeni, tas palīdz organismu un veselību uzturēt labā formā.
Kangen - tas ir dzīvs, sārmains un negatīvi lādēts ūdens, kuru organisms uzņem un saprot.
Molekulārā ūdens priekšrocības:
- Iekaisumu mazināšana
- Ādas veselības uzlabošana
- Zarnu veselības uzlabošana
- Imūnās funkcijas uzlabošana
- Sportiskā snieguma uzlabošana
- Oksidatīvā stresa samazināšana
- Smadzeņu darbības uzlabošana
- Alerģijas simptomu samazināšana

PAR VĒRTĪBĀM...

Ir kārtējais radu kopā sanākšanas pasākums. Šādi pasākumi notiek tad, kad notiek. Parasti kāzas, bēres, kapusvētki, lielākas vai mazākas "apaļas" jubilejas...

Vienā no šādām kopā sanākšanas reizēm kāda no sen neredzētām radiniecēm, kā ierasts, jautā: "Kā Tev iet?"

"Normāli," negribīgi un ilgi nedomājot atbildu.

"Kā Tev - darbiņš ir?" turpinot sarunu, seko nākamais jautājums. Un šeit es samulstu un dziļi sirdī uzsprāgstu. Nu tā, ka pieklājība prasa iepauzēt, bet pārdomas un samulsums par šo jautājumu nav pārgājis vēl šodien.

"Jā! Ir!" mēģinu, daudz neizplūstot, atbildēt.

"Tad jau viss labi! Vismaz var dzīvot!" radiniece turpina. Un es saprotu šī saruna var nebeigties pozitīvi.

Šo vai līdzīgi formulētu jautājumu man uzdevuši vairāki cilvēki, pārsvarā radi, daudz un dažādās tikšanās reizēs. Tikai šoreiz tas manī izsauca emocijas. Kā? Vai tiešām? Tevi interesē tas, vai man darbiņš ir? Ko tas Tev dod, ka man ir vai nav darbiņš? Vai tiešām cilvēks ir pilnvērtīgs tikai tad, ja viņam ir darbiņš (vai kāds nozīmīgs amata nosaukums) un viņš katru dienu savas dzīves pavada tajā strādājot tikai tāpēc, ka tā pieņemts.

Un nekad šādās tikšanās reizēs neviens man manos nedaudz pāri... nav pavaicājis, kā Tu jūties? Nekad... Neviens...

Un, zinot to, ka jebkura izvēle ir arī atbildība, ja man šobrīd jāizvēlas starp darbu 8-17 (9-18), labsajūtu un pilnvērtīgi piepildītu laiku, es izvēlos gandarījumu, piepildījumu un labsajūtu - bez "darbiņa" 8-17 (9-18).

CERĪBA un TICĪBA

Cilvēks tic dažādām lietām – zīmēm, sajūtām, sakāmvārdiem, ticējumiem, pārliecībām. Tic mammai, tētim, māsai, brālim, vīram (sievai), kaimiņam, kolēģim… Tikai… ne sev. Ir cerība, ka kaut kas, kaut kad, kaut kur, kaut kā darbā, privātajā dzīvē, attiecībās, ģimenē… vienalga kur, iespējams, var mainīties pats nos sevis.

Tai pat laikā ticības un pārliecības pašam par sevi, par to, ka pats vari ko mainīt, darīt vai dzīvot citādāk, nav. Un dažreiz tieši tas ir tas, ko vajag – ticība, uzdrīkstēšanās un drosme pateikt pasaulei: “Es esmu! Es esmu gatavs! Esmu gatavs sākt dzīvot… Nevis turpināt eksistēt.” Taču ar pateikšanu un tukšiem vārdiem vien nepietiek. Jāizdara arī pirmais solis! Jo tikai, tad, kad tu sāc darīt, kaut kas pārslēdzas, saslēdzas, novibrē un parādās enerģija, drosme, pārliecība. Ar katru nākamo soli arvien lielāka un jaudīgāka. Un pasaule to sadzird, saredz, sajūt un atbild. Tu savās domās uzdevi jautājumu un savā prātā jau zināji atbildi, bet pasaule atbildēja pavisam ko citu. Un Tu atkal šaubies, uzticies vai arī ignorē saņemto atbildi.

Jebkura turpmākā rīcība ir Tava izvēle! Eksistēt kā līdz šim vai dzīvot jaudīgi. Un jebkura izvēle ir ne tikai vienkārša izvēle, bet arī atbildība! Vispirms jau pašam pret sevi un savu veselību. Fizisko, finansiālo, emocionālo…

Izvelies, ko vēlies!

IZAUGSME un ŠAUBAS

Ir maijs. Pavasara un pilnbrieda mēnesis.
Tas ir laiks, kad pēc ziemas pilnā spēkā mostas daba. Viss visapkārt sāk augt… Plaukst koki un krūmi, pļavas un dobes piepildās ar pirmajiem košajiem pavasara ziediem, putni sāk dziedāt skaļāk, kā jebkad, būvē ligzdas un perē mazuļus. Dzīvniekiem dzimst pēcnācēji, mežus, pļavas, laukus piepilda dzīvība. Lidonīši aktīvi rosās un apputeksnē augus...
Mans pavasaris šogad ir par izaugsmi un dārzu. Dārzam un dzīvei ir kaut kas līdzīgs. Kaut kas plaukst un zeļ, bet kaut kas neizdīgst un kaut kas neizaug. Cerības, kuras ieguldām vienā vai otrā jomā attaisnojas, citā neattaisnojas.
Dārzā esmu meklētāja, eksperimentētāja, neatlaidīga risinājumu meklētāja. Un tas pats notiek arī manā profesionālajā jomā. Savā šī brīža izaugsmes ceļā jūtos, kā Alise brīnumzemē. Katra nākamā diena man ir kā brīnums. Katru neizdošanos uztveru kā vielu pārdomām un tai pat laikā labu ierosmi jaunu pamatu veidošanai. Atkāpjos no jomām un cilvēkiem, kuri kļuvuši nesvarīgi. Brīžiem sāpīgi, nereti skumji. Bet… atkāpjos, jo saprotu – turpmāk mums vairs nav pa ceļam.
Dažreiz dārzā tāpat kā dzīvē kaut kas “nesaiet”, ja arī rūpējies, pūlies, ieguldies, mēgini un visu izdari pareizi. Vienreiz, otrreiz, trešoreiz… Un šeit stāsts nav par bezcerību vai bezjēdzību, bet par pieņemšanu un turpināšanu darīt.
Kā ar Tevi? Vai meklē jaunas iespējas dažādās dzīves situācijās, jomās, lomās, attiecībās, lai savas izvēles ceļā virzītos uz mērķi? Ko dari, ja jūti, ka neizdodas? Kurš ir tas brīdis, kad atkāpies un neturpini darīt?

IZVĒLIES, KO VĒLIES

Viss plūst un viss mainās. Nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas agrāk vai vēlāk ir neizbēgamas. Sapņi vēlas kļūt par realitāti, nozīmi zaudē kaut kas, kas līdz šim bijis vērtīgs, būtisks. Dažkārt nedaudz skumji un sāpīgi, taču patiesi.

Un... Katrs pats izdara izvēli - soli pa solītim doties nezināmajā ceļā, lai piepildītu SAVUS izsapņotos sapņus un īstenotu iztēlē radītos plānus atbilstoši SAVĀM vērtībām, interesēm un tempam. Darīt to ar prieka, piepildījuma un gandarījuma sajūtu, nenododot SEVI un netirgojoties ar SAVĀM vērtībām.

Vai... Katrs pats meklē un allaž atrod dažādus attaisnojumus, pretojas savām vēlmēm, ignorē tās un turpina piedalīties kāda CITA plānu realizēšanā un piepilda kāda CITA sapņus, apmierina kāda CITA vēlmes, vajadzības un iegribas. Bet tas tad vairs nav stāsts par Tevi un Taviem sapņiem un Tavu dzīvi, bet par... kaut ko Tev svešu un neīstu.

NEATKARĪBAS GARŠA

Jūra - NEATKARĪGI no tā, vai kādam tas patīk vai nepatīk, viļņu deju rotaļu ritmā apskalo krastu.

Saule - NEATKARĪGI no tā, vai kādam tas patīk vai nepatīk, dienas garumā spoži spīd vai slēpjas makoņos, taču katru vakaru riet.

Koki - NEATKARĪGI no tā, vai kādam tas patīk vai nepatīk, aug, daiļo vidi, dod patvērumu kādam putnam un slāpē vēja brāzmas.

Upes - NEATKARĪGI no tā, vai kādam tas patīk vai nepatīk, plūst vien sev zināmā ātrumā, ritmā, virzienā.

Puķes - NEATKARĪGI no tā, vai kādam tas patīk vai nepatīk, zied ar saviem puķes īpašajiem ziediem.

Tā ir dabas varenība - vienkārši būt. Bez salīdzināšanas, izpatikšanas... Pārliecinoši, saskaņā ar sevi...

VARBŪT... un ĻOTI IESPĒJAMS...

Ik palaikam kāda balstiņa no kaut kurienes NEKURIENES klusi nemanot piezogas un ausī čukst: “Varbūt vajadzētu dzīvē kaut ko mainīt?"

“Varbūt,” Tu enerģijas izsīkumā bez kādas intereses atbildi.

Iet laiks. Tev iekšā sēž šaubas, bailes, nedrošība. Ausī arvien biežāk un uzmācīgāk čukst balstiņa no NEKURIENES, bet galvā mirgo tāds kā sarkans "stop" signāls: “Varbūt tas nav man? Varbūt tas ir kaut kas, kas kārtējo reizi nestrādās? Varbūt labāk lai paliek tā, kā ir… Tā taču drošāk, paredzamāk, stabilāk… Varbūt…”

Pat ja jūti, ka kaut kas dzīvē nestrādā un varētu būt citādāk, tu paliec tur, kur esi. Pat nemēģini, pat neuzzini. Tu seko savām šaubām nevis uzticies saviem sapņiem.

Un ļoti iespējams, ka šaubas ir tieši tas, ko Tev šobrīd vajag… Un ļoti iespējams, ka tieši šis ir tas īstais brīdis, kad spert pirmo soli, lai sekotu saviem sapņīem… Bet… Ļoti iespējams, ka pēc kāda laika Tu domāsi, ka šo vai to vajadzēja izdarīt jau vakar.

VARBŪT un ĻOTI IESPĒJAMS.

Uzticies sev - mēģini, dari un uzzināsi.

Bez solījumiem, kas izklausās pārāk skaisti. Vienkārši sāc ar to, ka pacel kāju, lai spertu pirmo soli, un dari to! Ir tikai divi varianti - pacelto kāju likt uz priekšu vai nolikt atpakaļ, kur tā bijusi līdz šim. Tu vari šaubīties un nolikt kāju atpakaļ, un Tu vari drosmīgi pieņemt lēmumu to likt uz priekšu. Sper soli, skaties, vēro un saproti, vai tas ir par un ar Tevi vai tomēr nē.

Un tai pat laikā Tu skaties uz citiem un redzi - viņi ir veiksmīgi, iet, dara, attīstās, aug, gūst pieredzi un panākumus, bet... nepamani to, ka arī viņi kaut ko nezina un tāpat kļūdās, taču nebaidās un sāk atkal no jauna... soli pa solītim...